trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

Ielasmeitas stāsts

Nakts tumsā, kad bērni miegā laižas, ielasmeita savu dienu sāk.
Vienvirziena iela… Krustojums…
Dārgs leksuss vai parasts žigulis.
Markai nav nozīmes, tāpat kā vecumam.
Bauda? Azarts?
Nē! Nelaimīga mīlestība, bērnu uzturēšana pie dzīvības.
Prieks un laime šai sievietei iet secen.

Atkāpe iz pagātnes.

Vientuļa kā rudens lapa, dejā griezdamās, virpo viņa, sieviete ar konjaka dvašu tērpta sarkanā. Jautāsiet kāpēc sarkanā? Pavisam vienkārši….Viņa degsmes alkst… Un alkohols, nu nafig viņu, bet tas remdina, remdina sāpes sirdī, liek aizmirst netīros darbus, un palīdz radīt jaunas pozas, lai aizmirstu vecās. Lai arī viņa ir ielasmeita, viņā mit mākslinieciskais „ES”, viņa ir radošuma un spilgtuma pilna, diemžēl tas slēpjas aiz pelēkdrūmās sejas. Vienīgais, kas viņu izceļ „sabiedrības krējuma” krustojumā ir tērps sarkanais.
Rudens lapas, kāpēc gan tās nekrīt pa vienai, bet gan kā aitu bars nāk reizē kopā? Vai gan katrai rudens lapai ir sava personība, savs izskats, savs raksturs? Un kas gan ir tā būtne, kas rudens lapas izvēlas, vai tā ir sieviete sarkanā ar konjaka dvašu?
Vai šai būtnei var būt tā, ka viena rudens lapa ir mīļāka par visām citām, bet viņa izvēlas visas pārējās tikai tāpēc, ka trūkt drosmes/konjaka? Bet kas gan īsti ir drosme? Vai tā slēpjas alus bundžā vai smalkā konjaka glāzē, vai varbūt kaut kur dziļāk? Bet vai ielasmeitai, kas dziļāks eksistē, vai tai maz drīkst ierunāties sirds balss?
Vai nepareizā rudens lapa ir iemesls ielas meitas statusam? Vai tas eksistē tikai kā aizbildinājums tuvāko starpā?
Kad ielasmeitai piedzima pirmdzimtais, laime no tās novērsās, durvis skaļi aizcirzdama…. Bet kāpēc? Vai tā grēkoja par daudz? Vai tā ņēma no dzīves pārāk daudz? Kas vainas,, ja dzīvojam pēc teiciena- „tāpat reiz nomirsim, un dzīvē ir jāizbauda viss?” Bet vai tas ir iemesls, lai laupītu laimi?
Vai sievietei maz ir izvēle, kad tā paliek viena , viena ar bērnu, ar grūtībām, bez naudas…. Kurš gan lupatu pie sevis ņemt vēlēsies?
Vai ielasmeita spēj izmainīt savu likteni?

Un tā viņa atkal dodas nakts tumsā.. Krustojumā..

3 komentāri:

  1. My compliments for your blog and long life blogger to you,I invite you in my photoblog "photosphera"

    CLICK PHOTOSPHERA

    Greetings from Italy

    Marlow

    AtbildētDzēst
  2. Iespējas ir vienmēr! Tikai, nezināmu iemeslu dēļ, cilvēki ir gana stulbi, lai tās neredzētu... esmu viens no tiem :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Iespējas jā, bet daudzi šīs iespējas neizmanto. Tur var būt visdažādākie apstākļi- pieradums, bailes utt. :)
      Jā, jā Tu un viens no tiem :D

      Dzēst