Nogurums

Patlaban ir nenormāls nogurums. Tā brīvi uzelpot varēs tikai no 7.maija. Nakamnedēļ KD Krimināltiesībās, jāpabeidz pildīt 52lpp matemātika un jātiek galā ar kursa  darbu+ vēl pāris sēdes un darāmie darbi. Bet viss izdosies tā kā tam ir jānotiek.
Un mana istabas siena arī top krāšņāka, rīt varētu iepirkt vēl krāsu, lai ar visu skaisti pabeigt. Kad drūms prāts ir man, tad vienmēr gleznoju vai dodos pie jūras. Nav tā, ka tagad būtu drūmi, ir citādak, bet ne drūmāk, viss ir labi, vienmēr var labāk, bet nu. :))

Aprīļa ziemīgums

168 stundas, jeb 7dienas, kas kopā sastāda 1nedēļu. Iekšienē sitas daudz dažādu eociju. Ir skumji un ir radusies sajūta, ka kaut kas trūkst. Un trakākais ir tas, ka visas domas uznāk tieši vakaros, pirms gulētiešanas. Gribētos aizet uz mežu un izkliegt visu, visu, kas sirdi plosa- gan patīkamo, gan sāpīgo. Dažreiz gribētos, lai jūtas vispār pazustu.
Bet, katrs cilvēks, kurš ir ienācis manā pasaulē, vai tas ir pusis, vai labs draugs (draudzene) vai paziņa, dod man    
dažādu dzīves pieredzi, un es paņemu no katra ko labu, vai arī kādreiz kādu netikumiņu.
Es varu pateikties visiem, kas man ir kaut kodevuši. Arvien vairāk norūdos, iegūstu dažādas dzīves atziņas.
Es zinu, ka esmu cilvēks, varbūt, kurš pārāk daud domā un mazāk dara. Es zinu, ka mēs dzīvojam tikai 1x un dzīve ir jābauda, bet dažreiz domas attur varbūt tieši no tā ko visvairāķ vēlos. Citreiz ir tieši otrādi, sākumā daru/saku un pēc tam tik domāju, kad jau ir par vēlu.
Un slikti ir tas, ka es pārāk pieķeros cilvēkiem, es nezinu kā, lai no tā atradinos.

Vēlos ātrāk rudeni- dievinu lapu virpuļojošu deju, krāšņās krāsas dzīves ritmā, jūras šņācošos viļņus, pērkona skaļo dārdēšanu un vētras straujo atnākšanu. Rudens- tas ir mans gadalaiks, vienmēr tāds ir bijis un būs.

Bet ir arī tagad ļoti skaisti dzīves mirkļi un notikumi, bet tie, lai pagaidām ir manās domās un atmiņās. Ja dzīvē ko ļoti vēlas, tas var izdoties. :)
1) Ir savi plāni nosprausti, kas jāsāk īstenot, lai sasniegtu mērķi.
2) Ir rudens gaidīšanas periods
3) Ir parādījusies liela degsme pierādīt sevi
4) Ir iespējas
5) Bet vislielākais IR tas, ka man ir tiešām fantastiski cilvēki apkārt. Gan rajonā, gan organizācijā, gan LU, gan, protams, ģimenē. Un man ir liels prieks, ka ir cilvēki, kas atbalsta mani, vai kas saprot mani no pusvārda, vai tādi kuriem vari uzticēties vai vienkārši pavadīt laiku kopā.

"Nodrāztās" frāzes

Vai tas ir pareizi, ja pasniedzēji lekcijā saka, ka kontroldarbi tiek taisīti un no zāles atskan, ka taisīt var tikai bērnus? Vai tas ir normāli, ja sabiedrībā pazīstami cilvēki publiski atļaujas teikt, ka "draudzība no mīlestības atšķiras ar to, ka ar draudzību nevar nodarboties". Kāpēc cilvēki ir tik ļoti nomākti ar seksu? Vai tā ir galvenā vērtībā, kā dēļ mēs dzīvojam? Ar draudzību nevar nodarboties- sviets, vai tad ar mīlestību var? Ko Jums cilvēki nozīmē vārds mīlestība? Vai tā ir kāda augstāka cilvēka vērtība, jūtas, pasaules izpratne, simpātijas vai dzimumtieksmju apmierināšana? 

Es neesmu mīlējusi pa īstam, jutusi tikai simpātijas, kad tauriņi lido vēdērā- vai varbūt tomēr tas bija, kas vairāk par simpātijām. Mīlestībai ir jābūt skaistai, jūtamai vērtībās un sirdī. Lai arī man bieži ir teikuši, ka sirds neko nejūt, ka visu dara prāts. Bet es tam neticu, katram no mums ir sirds, kas jūt, kas pukst, kas streiko- kad ir slikti.

Ja cilvēkam prātā ir viens vienīgs seks, vai mēs varam runāt par viņa izaugsmi, prātu, uztveri vai vērtībām? Vai neliekas, ka viņš ir nosliecies uz vienu, aizmirstot, ka pasaulē ir arī citas lietas? Varbūt ir nepieciešams atvērt acis un sirdi, kā arī sākt uzticēties citiem.

Varbūt ir jābeidz lietot "nodrāztās" frāzes, lai nemaitātu mazus bērnus, kas jau tagad izrāda savas "zināšanas".