dzīve bez modinātāja

Iekšējā harmonija vai bailes darīt visu ko prāts vēlas? Domas no galvas it kā izmest nespēj. lai gan varbūt tās nav domas, kas rīkoties neļauj. varbūt tā ir harmonija, iekšējs miers būt līdzās. Miers, bez nieka stresa pilītes. Cik sen tā nav bijis. Tu guli un iemiedz, pēc brītiņa paver acis un laimi sevī rodi. Un varbūt ne tikai sevī. Pēdējā laikā laiks rit lēni, bez apstājas- neko īpaši nesasteidzot- vai varbūt tomēr? Ziemīgais siltums ne tikai zvēriem mežā liek modriem būt, bet arī cilvēku sirdīm laipnām liek tapt. Prieks lāse- kurai izžūt nav ļauts.

Morga apmeklējums

Pirmdienas rīts, nedaudz vēss un miegains prāts. 10.30 mēs ieradāmies Gaiļezera morgā. Sajūtas visai interesantas, es neteiktu ka šķebīgas, drīzāk prāts domā- kas tagad notiksies? Atveros ekspertīzes durvis vaļā, neviens nedodas iekšā. Rodas jautājums- Kāpēc? Un tad es sapratu, acu skatam pavērās 2 līķi- likās, ka pamats zem kājām pamazām pazūd. Bet nē, ir jāsaņemas, jāieelpo dziļi un jādodas iekšā. Iegājām, devāmies līdz pašam galam nopētot atgrieztos cilvēka ķermeņus. Tā mēs nonācām pie pēdējiem diviem- viens nedaudz vecāks, otrs nedaudz jaunāks vīrietis- abi miruši, vēders atgriezts, iekšējie orgāni novietoti uz metāla paplātes virs ķermeņa. Ekspertīzes darbinieks- vīrietis, ne pārāk vecs, bez emocijām sejā un runā sāk "uzšķērst" iekšējos orgānus. Parāda kāda izskatās sirds, kā no tās tek asinis, kad to atgriež, kāda ir niere un aknas, tāpat kādas ir zarnas. Tas viss likās pašsaprotami un nekādas negatīvas emocijas neradīja. Toties, es vairs neatceros, kas tas bija par orgānu, bet vīrietis teica, ka ir jāpaskata, ko cilvēks ir ēdis, vai nevar atrast kādas narkotikas, tas skats bija pats drausmīgākais- pelēka putriņa ķermenī- pat tagad uznāk nelabums. Tāda ir dzīves realitāte. Trakāks par visu bija aromāts- smarža kāda tur valdīja- tad mēs domājām, ka tā ir sliktākā kāda var būt, pirms, pirms mēs nogājām pagrabā, kur glabājas jau mēnesi veci līķi- to smaka bija nepārvarama un riebīga, viss sagriezās un ātrāk gribējās izkļūt no šīs vietas. Ir otrdiena, paēst varēju tikai šodien, bet vismaz ir iegūta lieliska pieredze un redzēts, kā viss notiek. Godīgi sakot, es neteiktu, ka man nepatika, nav ari tā, ka ļoti patika, bet, ja nebūtu tā smaka, tad iespējams pats neliktos nekas briesmīgs. Un tā, jā, es vēl joprojām vēlos specializēties kriminālajā sfērā. Viss vienkārši ir jāsagremo.

Esamība

Prieks par sen neredzēta cilvēku atkalsatikšanu, jaukas emocijas, sarunas par pagātni- par visu skaisto, kas reiz bijis. LU priecē, spēks atgūts, pašsajūta atkal pacelājoša :) Tvaika iela apciemota, ļoti nolaistas ēkas, drūmi cilvēki- žēl, ka valsts nedod pietiekami līdzekļu, lai savestu telpas normālai dzīvošanai. Izbaudiet dzīvi, tā mums tikai viena.

Nemiers

Jau vairākas dienas iekšējs nemiers? Bez vai ar iemeslu nezinu. Dzīve sāk pieriebties, nogurdināt, ir nepieciešams atpūsties no visa un visiem. Esmu pazudusi sevī vai tieši otrādi pazaudējusi sevi, bet kā, lai atrodu,- nezinu. Palīdzēt nevar neviens, es tā vismaz domāju.
Es tikai ceru, ka viss noskaidrosies un izdosies. Lai nedomātu ne par ko es gleznoju, un drīz manai sienai jabūt gatavai, kaut gan tagad esmu atradusi citu nodarbi- sveču liešanu. Ir tomēr lietas, kuras vēl iepriecina.
Jūtu, ka kļūstu viegli nokaitināma- un tas man sevī nepatīk. Gribas paņemt spilvenu un visas asaras atstāt tai, bet es esmu stipra, rūdos, un tā nedaru, būs labi. Cilvēki laikā gaitā ir palīdzejuši kļūt man stiprakai. Kāds gudrs cilvēks reiz teica, lai kļūstu emocionali stiprāka, un tā notiek, esmu pateicīga.

LU es nesaprotu, atvainojos par rupjību, Nah**mums jāmāca tāds priekšmets, ko vajadzētu mācīt tikai maģistratūrā? Ne vell nesaprotu, un neesmu viena tāda. bakalauru gribās šogad uzrakstīt, lai beigta balle. Man patīk mācīties/studēt, bet kā lai saprot normas, kuras jāmāca tikai tad, kad Tev ir priekšzināšanas citos priekšmetos?
"Ir jābūt pamatam, lai taptu celtne."- bet LU to laikam nesaprast.

Lai arī ir rudens, mans iedvesmojošakais gadalaiks, jūtos apjukusi, ir nepieciešama vētra, lai savestu sevi kārtībā.

Lai jaukas dienas.

Iekšējā cīņa

Atklātums un meli;
Uzdrīkstēšanās un bailes.
Ideāls- kāds neeksistē.

Pa labi vai pa kreisi,
uz priekšu vai soli atpakaļ  spert.

Kā, lai sevi maina? vai mainīt gan sevi ļauts, vai mānīt sevi drīkst?
Atbildes nav un nebūs, ja dvēsele ar prātu asā cīņā dosies.
Samērīgums, vienotība, uzticība- trīs lietas, kas nepieciešamas, lai sevi nemocītu, lai nepadotos tik sasodīti lielajam kārdinājumam.

Kārdinājums kā elles dzira prātu moka, kā, lai savaldīt to spēj? Vai tas maz kārdinājums ir vai kas cits?

pirksti ātrāki par prātu

Klaviatūras taustiņi ātrāk domu uzrakstīt spēj, nekā prāts izdarīto aptvert.
Kāpēc mani pirksti savaldīties nespēj, tik ziņas sūtīt tie prot.

P.S 3.aug Multikino Step up-4 pirmizrāde, laikam beidzot būs jāizmanto omes dāvinātās biletes.

Informācijai

Tas, ka es rakstu tādus rakstus, nenozīmē, ka man ir depresija.:)
Tas viss pats no sevis nāk, personāži izdomāti ar dažu cilvēku īpašībām.

Dzīvo dzīvi vieglāk :)