piektdiena, 2012. gada 25. maijs

***

***
Melodija, tik spalga kā putna spalvas lidojums
Dzīve tik īsa, kā sveces liesma nodziestot.
Reizē gan pārpilnība, gan tukšums sirdi plosa.
Vai brīvībai ir robežu, jeb slēgti roku dzelžos esam?
Kā zināt, kā uzdrīkstēties un nebaidīties?
Vai velnam nav bail savus zeltītos spārnus apdedzināt, ko enģelis tam naktī nodevis?

**

1 komentārs:

  1. Tev jāsāk veidot krājums ar šiem pantiņiem ;)
    Atbildot uz taviem trīs jautājumiem, par kuriem tu raksti savā sešrindē, tad varu teikt, ka brīvībai teorētiski nav robežu, bet praktiski mums ir dzelži uz rokām, kas būtu likumi jeb morāles normas. Bailes ir dabiska lieta, bet reizēm vajag vienkārši "nospļauties" par visu un vienkārši izdarīt, lai kas tas būtu :P Un par pēdējo es neizteikšos, savādāk lidos kāds koka gabals manā virzienā :P

    AtbildētDzēst