Laimes pozitīvā un negatīvā definīcija.

Arī Administratīvā procesa likums sevī ietver jēdziena pozitīvo un negatīvo definīciju, bet šoreiz runa ir nevis par Tiesību zinātni, bet gan par Laimi (sajūtām, emocijām. Berrouzs ir sacījis- "Laime - nav meklējumu objekts, bet stāvoklis, kuru mēs izjūtam. Tai ir jāseko nevis jāved mūs. Tai ir jāpārņem mūs nevis mums to jāiegūst." Manuprāt Laime sevī ietver gan pozitīvo (+), gan negatīvo (-) funkciju. Bet, ja tā labi padomā, tad negatīvā Laimes definīcija veido pozitīvo. Jo paveicot lietas, kas citiem sagādā sāpes arī mēs varam izjust laimi, mēs varam priecāties, nevis par to ka kādam citam ir slikti, bet par to, ka mēs esam laimīgi. Vai tas ir labi sagādāt sāpes citiem, kamēr mēs baudām laimi? Diezgan filozofisks jautājums, jo ir jau iemesls kāpēc citus padarām nelaimīgus. Nav jau gluži tā, ka tā būtu mūsu vaina. Vai tādā ziņā mēs kļūstam pārāk lieli egoisti? Katrs no mums tāds ir- cits mazāks, cits lielāks. Es pati pēdējā laikā esmu kļuvusi nedaudz lielākā egoiste. Es priecājos, nedomāju, dzīvoju un uz brīdi esmu/biju laimes pilna. Vai Jūs laimīgi jūtaties darot tikai labas lietas?

12.05

Lai viss notiku pozitīvāk, esmu nolēmusi katru dienu izveidot sarakstu ar lietām ka jāpaveic un vakarā veilt rezultātu apkopojumu, kas ir un kas nav paveikts. Tātad 12.05 ir: 1. Jāizdzer 2 litri ūdens 2. jāveic 15 minūšu vingrojums 3. PILNĪBĀ jāpabeidz bakalaura darbs 4. Jāsāk ēst brokastis no rītiem 5. Jāiegūst intervijas, kas vēl nav iegūtas 6. Jāsakārto savs miteklis Rezultāts: Ir 12.32 un pagaidām ir izpucēts pirmais stāvs :)Jā, un beidzot ir apēstas arī normālas brokastis. Esmu izdzērusi tikai 1.5 litrus ūdeni, bet nav slikti, priekš pirmās dienas. Bakalaura darbam atlika tikai uzrakstīt ievadu, anotāciju, kopsavilkumu sakārtot un atsauces noformatēt. varētu teikt, ka 87% no visa darba ir uzrakstīti. Intervijas nedabūju, aizmirsās, bet tas nav tik svarīgi, jo ir jau 2 ļoti būtiskas darbā pieminētas un ievietotas. No mitekļa kārtošanas esmu paveikusi tikai to ko no rīta- 1.stāvs spīd, istaba nedaudz uzvākta. Un tagad laiks vingrojumam- vasarā gribās skaistas kājiņas:) Varētu teikt, ka diena ir diezgan produktīva, jo atpūtas vietā 3x aizgāju līdz jūrai. Dievinu dzīvot tik tuvu:) ~Uzdrīkstieties, saplānojiet un dariet!:)

27.04

http://www.youtube.com/watch?v=KAEUEOQwHVc Ja vairākas dienas tirgo zemenes 11 stundas, tad esot mājās, aizverot acis, tas ir vienīgais ko redzi. Prieks, ka blakus ir jūra, kur aiziet, izvēdināt galvu un vēl šo to. Bakalaurs ar top, pamazam, bet top. Ir lietas, kas sevī ir jāsakārto un tad jau viss normalizēsies. Ir vairāki iesākti darbi kas jāpabeidz vasaras laikā: 1. jāpabeidz šūt kleita 2. jāizveido spilveni 3. jānokrāso pārējās sienas istabā 4 jāizlej sveces 5. un vēl šis tas,kas nav tik ļoti taustāms.

Rodi

Uz laiku izdedz liesmu sevī, aizmirsti par pasauli, ieklausies savā iekšējā- ES-, bet nepaliec tur ilgi, mēģini rast gaismas staru, kam par liesmu atkal reiz tapt. Saņemies, sakopo spēkus sevī. Cilvēka dzīve līdzīga sveces deglim ir, ejot gadiem šis deglis paliek arvien mazāks un mazāks, tāpēc centies, lai šis deglis piedzīvo dzīvē brīnišķīgus mirkļus, iespaidus, atziņas, cilvēkus. centies starot un pa reizītei izmest arī kādu sprakšķi, lai dzīve nedaudz karstasinīgāka kļūst.

dūmu dvaša

Jau otro vakaru nedaudz tramīgas domas, pārdomu uzplūds. It kā nekas svarīgi traks nav noticies, bet tāpat kāds mazs monstrs mit manī. Sen nebija bijusi tik patīkama sajūta- paņemt rokā cigareti, aizdegt un lēni barot savu vēzīti. Uz brīdi likās viss tik mierīgi un skaisti.

dzīve bez modinātāja

Iekšējā harmonija vai bailes darīt visu ko prāts vēlas? Domas no galvas it kā izmest nespēj. lai gan varbūt tās nav domas, kas rīkoties neļauj. varbūt tā ir harmonija, iekšējs miers būt līdzās. Miers, bez nieka stresa pilītes. Cik sen tā nav bijis. Tu guli un iemiedz, pēc brītiņa paver acis un laimi sevī rodi. Un varbūt ne tikai sevī. Pēdējā laikā laiks rit lēni, bez apstājas- neko īpaši nesasteidzot- vai varbūt tomēr? Ziemīgais siltums ne tikai zvēriem mežā liek modriem būt, bet arī cilvēku sirdīm laipnām liek tapt. Prieks lāse- kurai izžūt nav ļauts.

Morga apmeklējums

Pirmdienas rīts, nedaudz vēss un miegains prāts. 10.30 mēs ieradāmies Gaiļezera morgā. Sajūtas visai interesantas, es neteiktu ka šķebīgas, drīzāk prāts domā- kas tagad notiksies? Atveros ekspertīzes durvis vaļā, neviens nedodas iekšā. Rodas jautājums- Kāpēc? Un tad es sapratu, acu skatam pavērās 2 līķi- likās, ka pamats zem kājām pamazām pazūd. Bet nē, ir jāsaņemas, jāieelpo dziļi un jādodas iekšā. Iegājām, devāmies līdz pašam galam nopētot atgrieztos cilvēka ķermeņus. Tā mēs nonācām pie pēdējiem diviem- viens nedaudz vecāks, otrs nedaudz jaunāks vīrietis- abi miruši, vēders atgriezts, iekšējie orgāni novietoti uz metāla paplātes virs ķermeņa. Ekspertīzes darbinieks- vīrietis, ne pārāk vecs, bez emocijām sejā un runā sāk "uzšķērst" iekšējos orgānus. Parāda kāda izskatās sirds, kā no tās tek asinis, kad to atgriež, kāda ir niere un aknas, tāpat kādas ir zarnas. Tas viss likās pašsaprotami un nekādas negatīvas emocijas neradīja. Toties, es vairs neatceros, kas tas bija par orgānu, bet vīrietis teica, ka ir jāpaskata, ko cilvēks ir ēdis, vai nevar atrast kādas narkotikas, tas skats bija pats drausmīgākais- pelēka putriņa ķermenī- pat tagad uznāk nelabums. Tāda ir dzīves realitāte. Trakāks par visu bija aromāts- smarža kāda tur valdīja- tad mēs domājām, ka tā ir sliktākā kāda var būt, pirms, pirms mēs nogājām pagrabā, kur glabājas jau mēnesi veci līķi- to smaka bija nepārvarama un riebīga, viss sagriezās un ātrāk gribējās izkļūt no šīs vietas. Ir otrdiena, paēst varēju tikai šodien, bet vismaz ir iegūta lieliska pieredze un redzēts, kā viss notiek. Godīgi sakot, es neteiktu, ka man nepatika, nav ari tā, ka ļoti patika, bet, ja nebūtu tā smaka, tad iespējams pats neliktos nekas briesmīgs. Un tā, jā, es vēl joprojām vēlos specializēties kriminālajā sfērā. Viss vienkārši ir jāsagremo.