otrdiena, 2012. gada 4. decembris

Morga apmeklējums

Pirmdienas rīts, nedaudz vēss un miegains prāts. 10.30 mēs ieradāmies Gaiļezera morgā. Sajūtas visai interesantas, es neteiktu ka šķebīgas, drīzāk prāts domā- kas tagad notiksies? Atveros ekspertīzes durvis vaļā, neviens nedodas iekšā. Rodas jautājums- Kāpēc? Un tad es sapratu, acu skatam pavērās 2 līķi- likās, ka pamats zem kājām pamazām pazūd. Bet nē, ir jāsaņemas, jāieelpo dziļi un jādodas iekšā. Iegājām, devāmies līdz pašam galam nopētot atgrieztos cilvēka ķermeņus. Tā mēs nonācām pie pēdējiem diviem- viens nedaudz vecāks, otrs nedaudz jaunāks vīrietis- abi miruši, vēders atgriezts, iekšējie orgāni novietoti uz metāla paplātes virs ķermeņa. Ekspertīzes darbinieks- vīrietis, ne pārāk vecs, bez emocijām sejā un runā sāk "uzšķērst" iekšējos orgānus. Parāda kāda izskatās sirds, kā no tās tek asinis, kad to atgriež, kāda ir niere un aknas, tāpat kādas ir zarnas. Tas viss likās pašsaprotami un nekādas negatīvas emocijas neradīja. Toties, es vairs neatceros, kas tas bija par orgānu, bet vīrietis teica, ka ir jāpaskata, ko cilvēks ir ēdis, vai nevar atrast kādas narkotikas, tas skats bija pats drausmīgākais- pelēka putriņa ķermenī- pat tagad uznāk nelabums. Tāda ir dzīves realitāte. Trakāks par visu bija aromāts- smarža kāda tur valdīja- tad mēs domājām, ka tā ir sliktākā kāda var būt, pirms, pirms mēs nogājām pagrabā, kur glabājas jau mēnesi veci līķi- to smaka bija nepārvarama un riebīga, viss sagriezās un ātrāk gribējās izkļūt no šīs vietas. Ir otrdiena, paēst varēju tikai šodien, bet vismaz ir iegūta lieliska pieredze un redzēts, kā viss notiek. Godīgi sakot, es neteiktu, ka man nepatika, nav ari tā, ka ļoti patika, bet, ja nebūtu tā smaka, tad iespējams pats neliktos nekas briesmīgs. Un tā, jā, es vēl joprojām vēlos specializēties kriminālajā sfērā. Viss vienkārši ir jāsagremo.

pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Esamība

Prieks par sen neredzēta cilvēku atkalsatikšanu, jaukas emocijas, sarunas par pagātni- par visu skaisto, kas reiz bijis. LU priecē, spēks atgūts, pašsajūta atkal pacelājoša :) Tvaika iela apciemota, ļoti nolaistas ēkas, drūmi cilvēki- žēl, ka valsts nedod pietiekami līdzekļu, lai savestu telpas normālai dzīvošanai. Izbaudiet dzīvi, tā mums tikai viena.

ceturtdiena, 2012. gada 20. septembris

Nemiers

Jau vairākas dienas iekšējs nemiers? Bez vai ar iemeslu nezinu. Dzīve sāk pieriebties, nogurdināt, ir nepieciešams atpūsties no visa un visiem. Esmu pazudusi sevī vai tieši otrādi pazaudējusi sevi, bet kā, lai atrodu,- nezinu. Palīdzēt nevar neviens, es tā vismaz domāju.
Es tikai ceru, ka viss noskaidrosies un izdosies. Lai nedomātu ne par ko es gleznoju, un drīz manai sienai jabūt gatavai, kaut gan tagad esmu atradusi citu nodarbi- sveču liešanu. Ir tomēr lietas, kuras vēl iepriecina.
Jūtu, ka kļūstu viegli nokaitināma- un tas man sevī nepatīk. Gribas paņemt spilvenu un visas asaras atstāt tai, bet es esmu stipra, rūdos, un tā nedaru, būs labi. Cilvēki laikā gaitā ir palīdzejuši kļūt man stiprakai. Kāds gudrs cilvēks reiz teica, lai kļūstu emocionali stiprāka, un tā notiek, esmu pateicīga.

LU es nesaprotu, atvainojos par rupjību, Nah**mums jāmāca tāds priekšmets, ko vajadzētu mācīt tikai maģistratūrā? Ne vell nesaprotu, un neesmu viena tāda. bakalauru gribās šogad uzrakstīt, lai beigta balle. Man patīk mācīties/studēt, bet kā lai saprot normas, kuras jāmāca tikai tad, kad Tev ir priekšzināšanas citos priekšmetos?
"Ir jābūt pamatam, lai taptu celtne."- bet LU to laikam nesaprast.

Lai arī ir rudens, mans iedvesmojošakais gadalaiks, jūtos apjukusi, ir nepieciešama vētra, lai savestu sevi kārtībā.

Lai jaukas dienas.


otrdiena, 2012. gada 28. augusts

Iekšējā cīņa


Atklātums un meli;
Uzdrīkstēšanās un bailes.
Ideāls- kāds neeksistē.

Pa labi vai pa kreisi,
uz priekšu vai soli atpakaļ  spert.

Kā, lai sevi maina? vai mainīt gan sevi ļauts, vai mānīt sevi drīkst?
Atbildes nav un nebūs, ja dvēsele ar prātu asā cīņā dosies.
Samērīgums, vienotība, uzticība- trīs lietas, kas nepieciešamas, lai sevi nemocītu, lai nepadotos tik sasodīti lielajam kārdinājumam.

Kārdinājums kā elles dzira prātu moka, kā, lai savaldīt to spēj? Vai tas maz kārdinājums ir vai kas cits?



svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

pirksti ātrāki par prātu

Klaviatūras taustiņi ātrāk domu uzrakstīt spēj, nekā prāts izdarīto aptvert.
Kāpēc mani pirksti savaldīties nespēj, tik ziņas sūtīt tie prot.

P.S 3.aug Multikino Step up-4 pirmizrāde, laikam beidzot būs jāizmanto omes dāvinātās biletes.

trešdiena, 2012. gada 11. jūlijs

Informācijai

Tas, ka es rakstu tādus rakstus, nenozīmē, ka man ir depresija.:)
Tas viss pats no sevis nāk, personāži izdomāti ar dažu cilvēku īpašībām.

Dzīvo dzīvi vieglāk :)

Ielas meitas stāsts 2

Kad prāts ar sirdi beidzot cīnīties steidz beigt, prāts vinnē. Uz kādu laika Ielas meita savu darbu beidz, jo ir atrasts sen gaidītas miers. Vīrietis, kas ne tikai gultas bauda dāvā, steidz palīdzēt tai arī dienas darbos, bērna apgādāšanā. Dzīve kā pasaka, pirms tam esošajai lupatai, šķiet.
Nekas šai dzīvē vairs neatgādina par darbu netīru, Ielas meitai tāda kā nezuticība vairs neeksistē.
Nav jāgaida ilgi, līdz Ielas meita bārā redz savu vīrieti ar citu, citu, kas uz ielas strādā. Tai kājas plati paveras, lai Ielas meitas vīrieša dzimumloceklis ieietu viņā. Vai tā ir sen nesasniegtā bauda? Atteikšanās no rutīnas? Vai tikai sievietes spēj maitas būt vai arī vīrieši?
Asarām šļācoties, Ielas meita atver dārgāko vīna pudeli, kas viņai pieder:

Vīna glāze sartā, kā elles dzira šķiet,
Tā tumšo skatu dzidro un prātu skalot sāk.
Domas velnišķīgas pāri slīd,
Kā, lai apturēt tās spēj?


Vai atkal tai uz ielas strādāt jāiet, vai miers saplosīts gabalos ir? Dzīves jēga tai prom ejoša šķiet. Kas gan dzīves jēga ir?

Kas ir Tava dzīves jēga?

Alkoholisms ir visa nelabā māte, bet kā lai citādi rīkojas, kad sirds sāpēs sažnaugties vēlas. Velnišķīgas sāpes sirdi plosa, jel apstāties tā vēlas. Dzīvi saraut ar vīrieti tā vēl nesteidz, tā sarunu alkst, bet vīrietis tai tik melus steidz stāstīt, tā, ka nekas bijis neesot. Pēc laika, pateicoties Ielas meitas dotībām, vīrietis atzīstas, ka krāpis to. Kā lai tagad rīkojas, ja Ielas meita pirmo reizi mīlēt sākusi? Viens vienīgs bezdibenis apkārt tai šķiet.

turpinājums sekos

ceturtdiena, 2012. gada 5. jūlijs

+


Jūras dzelmē ko saules stari neiekļauj
Reiz noglabājiet visas savas nebaltās dienas,
Ļaujiet priekam skart katru Jūsu ķermeņa daļu,
katru dvēseles stīgu.

Negaiss

Caur saules apspīdētiem mākoņiem, kāds pērkona negaiss dārd.

Gaidu, bet nesagaidu, kad negaiss beidzot sāksies. Vēlos reizē gan izlādēties, gan uzlādēties. Pērkona dārdā slēpjas velnišķīgs spēks, kas ļauj man atbrīvoties no negatīvajām emocijām, toties zibens palīdz man uzturēt dvēselē visu pozitīvo, kas mit man apkārt.
Nav jau tā, ka apkārt būtu daudz negatīvu emociju, lietu, bet cilvēki ar savu skepsi spēj tā noskaņot, un tad nenormāli nogurdina.
Vēlos rokā paņemt piparmētru tēju, uz palodzes uzlikt spilvenu, ieritināties pledā, atvērt logu vēdināšanas režīma un klausīties dabu- lietus pilienus, vēja šaulkas, pērkona dardus, cilvēku steigu.

Negaiss NĀC pie Manis. Šodien būsi īpaši gaidīts manās mājās.

05.07.2012

sestdiena, 2012. gada 30. jūnijs

* spēks izsīcis

sirds vientuļas lāses piliena pilna,
gaudo kā vilks, pilnmēness laikā.

Kas esi Tu, vai pasaulē maz dzīvot Tev lauts,.

Dvēsele kaucošām sāpēm kliedz,
Jel nāc un atbrīvo mani,
Jel nāc un dziedini mani,
Ar savu kvēlo skūpstu pilno.

trešdiena, 2012. gada 13. jūnijs

13.06.2012


Lēna lietus pile nodedz sveces kvēlo liesmu,
cilvēka bezdarbība palēnina dzīves ritējumu, ļaujot aizmirst, ka sapņus īstenos ir iespējams.
Sveces liesma līdzīga cilvēka dzīvei ir,
cik ilgi ļausi tai degt, tik ilgi dzīvosi- cits straujāk, cits lēnāk, cits drošāk...
Dabā ir sastopamas tik daudz parādības, kas līdzīgas cilvēka dzīves virpulim.
Atver acis un redzi to,
Pastiep rokas uz priekšu un sajūti,
Sakoncentrē ausis un sadzirdi to.
Cik var žēloties par likstām nevēlamām, ja dzīvē ir dots tāds brīnums, kā DZĪVE.
Cik no Jums to novērtē un cikiem no Jums tā šķiet lieka laika tērēšana?

Vai negaiss laimi aizdzen prom un likstas atnes mums,
Vai smaids iznīdēt to spēj?
Kāpēc stereotipiem tik viegli pakļaujamies?
Arī smaids spēj maldīgs būt ievainojot pašu stiprāko,
Un vējš, kam maigs pieskāriens piemīt, spēj labu dienu novēlēt.

trešdiena, 2012. gada 30. maijs

Miega bads


Dzīve straujā dejā griežas,
Laiks kā mirklis šķiet.
Gribas traukties trakā dejā.
Dūmakaini sapņi slīd.

Laiks bez mites skrien,
Un mēs tam laikam līdzi.
Vai ieelpot mums ļauts,
Vai dzīvi baudīt var?

Vai nolemti mēs darbam,
Bez nieka atpūtas,
Vai atpūta ar darbu
Roku rokā iet?

Nē, apstājies un padomā,
Kā dzīvi savu iznieko,
Jel celies, mosties
Ej un dari,
Lai nožēlot kaut drusciņ tīk.

Uzdrīkstieties! Dariet, un viss Jums izdosies. J

piektdiena, 2012. gada 25. maijs

***

***
Melodija, tik spalga kā putna spalvas lidojums
Dzīve tik īsa, kā sveces liesma nodziestot.
Reizē gan pārpilnība, gan tukšums sirdi plosa.
Vai brīvībai ir robežu, jeb slēgti roku dzelžos esam?
Kā zināt, kā uzdrīkstēties un nebaidīties?
Vai velnam nav bail savus zeltītos spārnus apdedzināt, ko enģelis tam naktī nodevis?

**

svētdiena, 2012. gada 29. aprīlis

Nogurums

Patlaban ir nenormāls nogurums. Tā brīvi uzelpot varēs tikai no 7.maija. Nakamnedēļ KD Krimināltiesībās, jāpabeidz pildīt 52lpp matemātika un jātiek galā ar kursa  darbu+ vēl pāris sēdes un darāmie darbi. Bet viss izdosies tā kā tam ir jānotiek.
Un mana istabas siena arī top krāšņāka, rīt varētu iepirkt vēl krāsu, lai ar visu skaisti pabeigt. Kad drūms prāts ir man, tad vienmēr gleznoju vai dodos pie jūras. Nav tā, ka tagad būtu drūmi, ir citādak, bet ne drūmāk, viss ir labi, vienmēr var labāk, bet nu. :))

trešdiena, 2012. gada 4. aprīlis

Aprīļa ziemīgums

168 stundas, jeb 7dienas, kas kopā sastāda 1nedēļu. Iekšienē sitas daudz dažādu eociju. Ir skumji un ir radusies sajūta, ka kaut kas trūkst. Un trakākais ir tas, ka visas domas uznāk tieši vakaros, pirms gulētiešanas. Gribētos aizet uz mežu un izkliegt visu, visu, kas sirdi plosa- gan patīkamo, gan sāpīgo. Dažreiz gribētos, lai jūtas vispār pazustu.
Bet, katrs cilvēks, kurš ir ienācis manā pasaulē, vai tas ir pusis, vai labs draugs (draudzene) vai paziņa, dod man    
dažādu dzīves pieredzi, un es paņemu no katra ko labu, vai arī kādreiz kādu netikumiņu.
Es varu pateikties visiem, kas man ir kaut kodevuši. Arvien vairāk norūdos, iegūstu dažādas dzīves atziņas.
Es zinu, ka esmu cilvēks, varbūt, kurš pārāk daud domā un mazāk dara. Es zinu, ka mēs dzīvojam tikai 1x un dzīve ir jābauda, bet dažreiz domas attur varbūt tieši no tā ko visvairāķ vēlos. Citreiz ir tieši otrādi, sākumā daru/saku un pēc tam tik domāju, kad jau ir par vēlu.
Un slikti ir tas, ka es pārāk pieķeros cilvēkiem, es nezinu kā, lai no tā atradinos.

Vēlos ātrāk rudeni- dievinu lapu virpuļojošu deju, krāšņās krāsas dzīves ritmā, jūras šņācošos viļņus, pērkona skaļo dārdēšanu un vētras straujo atnākšanu. Rudens- tas ir mans gadalaiks, vienmēr tāds ir bijis un būs.

Bet ir arī tagad ļoti skaisti dzīves mirkļi un notikumi, bet tie, lai pagaidām ir manās domās un atmiņās. Ja dzīvē ko ļoti vēlas, tas var izdoties. :)
1) Ir savi plāni nosprausti, kas jāsāk īstenot, lai sasniegtu mērķi.
2) Ir rudens gaidīšanas periods
3) Ir parādījusies liela degsme pierādīt sevi
4) Ir iespējas
5) Bet vislielākais IR tas, ka man ir tiešām fantastiski cilvēki apkārt. Gan rajonā, gan organizācijā, gan LU, gan, protams, ģimenē. Un man ir liels prieks, ka ir cilvēki, kas atbalsta mani, vai kas saprot mani no pusvārda, vai tādi kuriem vari uzticēties vai vienkārši pavadīt laiku kopā.

"Nodrāztās" frāzes

Vai tas ir pareizi, ja pasniedzēji lekcijā saka, ka kontroldarbi tiek taisīti un no zāles atskan, ka taisīt var tikai bērnus? Vai tas ir normāli, ja sabiedrībā pazīstami cilvēki publiski atļaujas teikt, ka "draudzība no mīlestības atšķiras ar to, ka ar draudzību nevar nodarboties". Kāpēc cilvēki ir tik ļoti nomākti ar seksu? Vai tā ir galvenā vērtībā, kā dēļ mēs dzīvojam? Ar draudzību nevar nodarboties- sviets, vai tad ar mīlestību var? Ko Jums cilvēki nozīmē vārds mīlestība? Vai tā ir kāda augstāka cilvēka vērtība, jūtas, pasaules izpratne, simpātijas vai dzimumtieksmju apmierināšana? 
Es neesmu mīlējusi pa īstam, jutusi tikai simpātijas, kad tauriņi lido vēdērā- vai varbūt tomēr tas bija, kas vairāk par simpātijām. Mīlestībai ir jābūt skaistai, jūtamai vērtībās un sirdī. Lai arī man bieži ir teikuši, ka sirds neko nejūt, ka visu dara prāts. Bet es tam neticu, katram no mums ir sirds, kas jūt, kas pukst, kas streiko- kad ir slikti.

sestdiena, 2012. gada 17. marts

Dvēseles stāvoklis

Prāts ar sirdi savā starpā cīnās bargi.
Prāts lūdz apstāties un žēlot sevi,
Sirds turpretim liek traukties dziļāk iekšā virpulī.
Kā tornado jūtas plosa prātu, viens vienīgs karš starp abām pusēm.
Vai kāds gan padoties spēs?

Līdz ko domas par Tevi aizlido prom, prāts uz brīdi atbrīvojas, bet ne uz ilgu laiku.
Mostos un gulēt eju tikai ar vieu domu- par Tevi.
Kas tā ir par iekšējās pasaules sajūtu?- Man grūti spriest.
Vien zinu to, ka ta nav vienaldzība.

Mīlestība? Pārāk skaļš vārds pēc tik īsa laika posma.
Lai gan tauriņi vēderā deju griež.
Bet nē, mīletība tā nav- ja nu vienigi patika un nedaudz vairāk.

Sāpes? Ko gan tās spāj nodarīt?
Vai sāp man bieži vai tikai dusmu uzplūdos?
Man sāp, kad Tevis nav klāt, kad esi vajadzīgs.

Dusmas? Kā gan tās izpaužas?
Kā agresija? Ne, es nespēju dusmotes, kaut gan dažreiz vajadzētu.

Riebīgums? Jā, tāda es spāju kļūt, lai gan tikai neapzināti.
Vai to izmainīt var? Bet, protams, tika jākļūst emocionali stabilākai.

Viens vienīgs Tevis trūkums organismā. Ilgojos. Bet jūtu :)


trešdiena, 2012. gada 14. marts

kā modinātājs.

Kā modinātājs, kuru gribas atlikt vēl un vēl.

Tik tak, tik tak
Lēni rit laiks
Tik tak, tik tak
Vai gan laiku var izmērīt
Smilšu graudiņos vai sekundēs?
Vai ari laiks tāds kā acu māneklis vien ir?

Bet modinātāju Tu vari gan atslēgt, gan izslēgt, gan ļauties tam.
Bet kā labāk?
Apturot to- Tu apturi sevi,
Izslēdzot to- Tu izslēdz daļu no likteņa sava
Bet ļaujoties tam- Tu atdod sevi nezināmajam.
Vai nezināmais ir skaists vai ļauns-
To izzina tikai izdzīvojot laiku.

Bet kā gan īsti, tad ar laiku ir? Vai mēs to varam apturēt, izdzīvot un ļauties tam?

piektdiena, 2012. gada 17. februāris

Melnā piektdiena

Rīts iesākās labi, eksāmens tika uzrakstīts, manuprāt, ļoti labi. Arī maksājums nesagādāja problēmas. Bet, tad nācās gaidīt 5stundas līdz Kriminoloģijai, pa starpai pasēdēju LU JF bibliotēkā, kur pildīju vienu svarīgu uzdevumu, un tad tieši manam datoram vajadzēja aiziet pie Dieviem ar visu sarakstīto darbu. Tālāk, sagaidot plkst 14.20 uzzinājām, ka Kriminoloģija arī nenotiks, ja būtu zinājusi es jau 10.00 būtu devusies mājup. Tad braucot uz jūrmalu bija paredzēts pasniegt privātstundas Majoros, aizbraucu, iegāju mājā, man paziņoja, ka dēls kavēsies nedaudz, lai uzgaidu. pēc 30min man pasaka, ka tomēr nebūs, jo problēmas ar auto, lai braucu mājās. Stāvot pieturā vienīgais transporta līdzeklis bija 8.autobuss, kurš brauc caur čuhņu. Ejot mājās no gaisa krita skaistas sniegpārslas un pa ielu staigāja agresīvs suns- man tagad visas kājas ir saskrāpētas no viņa uzbrukuma- es ceru, ka viņam nav trakumsērgas.
Hmm, kas vēl šovakar notiks?

sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Janvāra beigas

Vakardien bija 27.janvāris, it kā nevisai nozīmīga diena, bet tomēr, mana vārda diena. Saņēmu daudz mīļu apsveikumu, pat viena meitene man nodziedāja dziesmiņu. Jauki.
 Vakar bija pabūts arī vecajā skolā, kur norisinājās popiela. Godīgi sakot, atceroties savus gadus skolā, mūsu priekšnesumi bija daudz labāki un pārdomātāki. Tagad maziņie uznāk uz skatuves un neiejūtas tēlos.
Šodien, 28.janvārī, vakarpusē dodos skatīties Meitene ar pūķa tetuvējumu- filmu, ar savām LU meitenēm.
Lai Jums veiksmīga dieniņa.




pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

16

Vai 16 gados cilvēks ir jau gana pieaudzis, lai pieņemtu svarīgus valsts lēmumus? Valstī patlaban ir runa par to vai ļaut nepilngadīgajiem balsot no 16 gadu vecuma. Vai tas ir pareizi?
Es uzskatu, ka jāļaut pilsoņiem balsot ir no 21 gadu vecuma. Varbūt daudziem tas šķitīs absurdi, bet, kad pilsonis ir ieguvis jau vismaz kaut kādu augstāku izglītību, jo patlaban balsot dodas arī vidusskolnieki, bet vai viņi ir tik labi informēti par valstī notiekošo, lai izdarītu pareizo izvēli, vai arī tie ļoti viegli pakļaujas- gan draugiem, gan radiniekiem, gan reklāmām.
Manuprāt, sākumā vajadzētu savest kārtībā jautājumu par nepilngadīgo brīvo mantu un darbspējīgo vecumu. Vai nevajadzētu vienoties un ļaut nepilngadīgajiem savu brīvo mantu pārvaldīt nevis no 16 gadu vecuma, bet gan no 15 gadu vecuma, jo tad persona drīkst stāties patstāvīgās darba attiecībās. Saskaņā ar Darba likuma 37.pantu, nepilngadīgais no 15 gadu vecuma patstāvīgi var noslēgt darba līgumu, tas nozīmē- arī saņemt darba samaksu ( persona pati gūst sev ienākumus.), kuru gan pārvaldīt var tikai no 16 gadu vecuma, kas gan praktiski nenotiek, jo darba devēja pienākums ir izmaksāt darba algu darbiniekam (nevis vecākiem vai aizbildnim). Tas nozīmē, ka persona var strādāt no 15 gadu vecuma, bet izlietoto naudu lietot pēc saviem uzskatiem var tikai no 16 gadu vecuma. Ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecuma, tad nauda ir jāpārrauga vecākiem vai aizbildnim. Respektīvi, ja jaunietis 15 gadu vecumā vēlas iegādāties velospidēdu, viņam ir jālūdz vecāku atļauja pirkt šo lietu.
Ja sabiedrība vēlas, lai pilsoņi varētu balsot no 16 gadu vecuma- tad mums ir jāpasludina, ka pilngadība iestājas no 16 gadu vecuma. Bet vai mēs to vēlamies, lai personas, kuras ir sasniegušas 16 gadu vecumu var legāli lietot alkoholu, smēķēt, doties uz klubiem, precēties?

Civillikuma 229. pantā ir teiks; „nepilngadīgo var izsludināt par pilngadīgu arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr viņš sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus, kad nepilngadīgā aizbildņi un tuvākie radi apliecina, ka viņš uzvedas nevainojami un spēj patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus”. Tas ir būtiski, jo vārdu salikumus- viņš uzvedas nevainojami, patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības, izpildīt savus pienākumus, var interpretēt dažādi. Sinonīmu vārdnīcā pie „nevainojama” var atrast tādus vārdus kā- priekšzīmīgs, lietpratīgs, prasmīgs. Ir secinams, ka ar vārdu nevainojami būtu jāsaprot, to, ka nepilngadīgais pats spēj par sevi parūpēties, apgādāt sevi, stāties patstāvīgā dzīvē. Jo ar vārdu nevainojami var saprast arī to, ka personai nav nelabvēlīgu ieradumu, tā cītīgi mācās.
Civillikuma 32. pantā noteikts, ka aizliegta laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas. 33. pantā atrunāts viens izņēmums- ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu laulībā var doties persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu.Arī šādā veidā, nepilngadīga persona kļūst pilngadīga.
Vai piešķirot pilngadību VISIEM pilsoņiem no 16 gadu vecuma mēs nedegradēsim sabiedrību, morālās vērtības?
Manuprāt, par šo jautājumu ir ļoti būtiski jāpadomā, lai vēlāk mums to nenāktos nožēlot.

trešdiena, 2012. gada 18. janvāris

Ielasmeitas stāsts

Nakts tumsā, kad bērni miegā laižas, ielasmeita savu dienu sāk.
Vienvirziena iela… Krustojums…
Dārgs leksuss vai parasts žigulis.
Markai nav nozīmes, tāpat kā vecumam.
Bauda? Azarts?
Nē! Nelaimīga mīlestība, bērnu uzturēšana pie dzīvības.
Prieks un laime šai sievietei iet secen.

Atkāpe iz pagātnes.

Vientuļa kā rudens lapa, dejā griezdamās, virpo viņa, sieviete ar konjaka dvašu tērpta sarkanā. Jautāsiet kāpēc sarkanā? Pavisam vienkārši….Viņa degsmes alkst… Un alkohols, nu nafig viņu, bet tas remdina, remdina sāpes sirdī, liek aizmirst netīros darbus, un palīdz radīt jaunas pozas, lai aizmirstu vecās. Lai arī viņa ir ielasmeita, viņā mit mākslinieciskais „ES”, viņa ir radošuma un spilgtuma pilna, diemžēl tas slēpjas aiz pelēkdrūmās sejas. Vienīgais, kas viņu izceļ „sabiedrības krējuma” krustojumā ir tērps sarkanais.
Rudens lapas, kāpēc gan tās nekrīt pa vienai, bet gan kā aitu bars nāk reizē kopā? Vai gan katrai rudens lapai ir sava personība, savs izskats, savs raksturs? Un kas gan ir tā būtne, kas rudens lapas izvēlas, vai tā ir sieviete sarkanā ar konjaka dvašu?
Vai šai būtnei var būt tā, ka viena rudens lapa ir mīļāka par visām citām, bet viņa izvēlas visas pārējās tikai tāpēc, ka trūkt drosmes/konjaka? Bet kas gan īsti ir drosme? Vai tā slēpjas alus bundžā vai smalkā konjaka glāzē, vai varbūt kaut kur dziļāk? Bet vai ielasmeitai, kas dziļāks eksistē, vai tai maz drīkst ierunāties sirds balss?
Vai nepareizā rudens lapa ir iemesls ielas meitas statusam? Vai tas eksistē tikai kā aizbildinājums tuvāko starpā?
Kad ielasmeitai piedzima pirmdzimtais, laime no tās novērsās, durvis skaļi aizcirzdama…. Bet kāpēc? Vai tā grēkoja par daudz? Vai tā ņēma no dzīves pārāk daudz? Kas vainas,, ja dzīvojam pēc teiciena- „tāpat reiz nomirsim, un dzīvē ir jāizbauda viss?” Bet vai tas ir iemesls, lai laupītu laimi?
Vai sievietei maz ir izvēle, kad tā paliek viena , viena ar bērnu, ar grūtībām, bez naudas…. Kurš gan lupatu pie sevis ņemt vēlēsies?
Vai ielasmeita spēj izmainīt savu likteni?

Un tā viņa atkal dodas nakts tumsā.. Krustojumā..